Katrs treneris zina, ka spēlētāju saraksts vēl nav komanda. Sportā to var pārbaudīt praktiski katrā sezonā: sastāvs ar spēcīgākajiem individuālajiem rādītājiem regulāri zaudē tiem, kas spēlē saskaņotāk. Tieši tāpēc biznesa vadītāji tik labprāt aizņemas sporta valodu un runā par pozīcijām, sastāvu, formu un rezultātu. Jautājums ir, cik tālu šo aizņēmumu var stiept, pirms tas kļūst par tukšu frāzi sapulces sākumā.
Analoģija ir ērta, jo sportā viss ir redzams. Rezultāts parādās tablo, statistika tiek fiksēta pēc katras spēles, un neviens nevar pusgadu izlikties, ka viss ir kārtībā. Uzņēmumā atgriezeniskā saite ir daudz lēnāka, un slikts lēmums var izskatīties pieņemams vairākus ceturkšņus pēc kārtas. Sporta metaforas pievilcība lielā mērā ir tieši šī skaidrība, kuras birojā trūkst. Kad vadītājs saka, ka komandai jāspēlē kā vienībai, viņš patiesībā bieži vēlas to pašu, ko treneris: īsāku ceļu no lēmuma līdz darbībai.
Tomēr aizņemties valodu nenozīmē aizņemties saturu. Ir vairākas vietas, kur salīdzinājums patiešām strādā, jo abās vidēs darbojas viens un tas pats mehānisms: cilvēku grupa, ierobežots laiks un rezultāts, kuru nevar sasniegt vienatnē. Sešas no šīm sakritībām ir pietiekami konkrētas, lai tās varētu pārbaudīt savā darba vietā jau nākamnedēļ.
- Sportā katrs spēlētājs zina, ko dara pārējie uz laukuma. Biznesā puse komandas bieži nezina, pie kā tieši šobrīd strādā blakus nodaļa, un uzzina to nejauši.
- Sportā treniņš aizņem lielāko daļu nedēļas, un spēle ir mazākā daļa. Biznesā gandrīz viss laiks aiziet spēlēm, tas ir, klientiem un termiņiem, bet gatavošanās notiek pa ceļam.
- Sportā rezerves spēlētājs ir plāns, nevis sods. Biznesā aizvietojamība nereti tiek uztverta kā draudi personīgajai vērtībai.
- Sportā zaudējumu komanda analizē kopā jau nākamajā dienā. Biznesā neveiksmes pārrunāšana tiek atlikta tik ilgi, līdz kāds ir atradis atbildīgo, un tad saruna vairs nav par spēli.
- Sportā kapteini neieceļ tikai par nostrādāto gadu skaitu. Biznesā vadošā loma bieži pienākas tam, kurš uzņēmumā ir bijis visilgāk.
- Sportā sezona beidzas un sastāvu pārskata. Biznesā komandas struktūra var palikt nemainīga gadiem, kaut uzdevumi ir mainījušies pilnībā.
Interesantākā daļa sākas tur, kur uzņēmumi mēģina sporta principus pārnest burtiski. Kopīgas aktivitātes ārpus biroja, sacensību elementi iekšējos procesos, komandas rituāli pirms lielākiem projektiem. Daļa no tā strādā, jo cilvēki iepazīst cits citu ārpus amata lomām. Daļa neizdodas, jo aktivitāte tiek uzlikta virsū nesakārtotam ikdienas darbam un pati par sevi neko nemaina. Sportā neviens negaida, ka viena kopīga vakariņa aizstās treniņu ciklu, bet birojā tieši tāda cerība pastāv pārsteidzoši bieži.
Latvijā šāda pieredze publiskajā telpā tiek aprakstīta reti, tāpēc katrs konkrēts piemērs ir noderīgs. Viens no tiem, kur kopīgas aktivitātes ārpus biroja aprakstītas kā daļa no uzņēmuma ikdienas, ir Alpha Baltic komanda, un detaļas atrodamas avota publikācijā.
Būtiskā atšķirība starp veiksmīgu un neveiksmīgu pārnesumu parasti ir nevis pašā aktivitātē, bet tajā, kas notiek pēc tās. Sportā pēc katra kopīgi pavadīta perioda seko konkrēts uzdevums, kurā jaunā saskaņa tiek pārbaudīta. Ja uzņēmumā pēc kopīgas dienas visi atgriežas tieši tajos pašos nesavienotajos procesos, kopīgā diena paliek atmiņa, nevis darba instruments. Sporta komandā pēc katras spēles seko nākamā, un tieši šī atkārtošanās, nevis atsevišķs notikums, veido to, ko vēlāk sauc par komandas raksturu.
Un tomēr analoģiju nevar vilkt pārāk tālu. Sporta komandai ir viens mērķis, viena sezona un noteikumi, kurus spēles laikā neviens nemaina. Uzņēmumā mērķi ir vairāki un savstarpēji pretrunīgi, laukums mainās, un konkurents var vienkārši sākt spēlēt citu spēli. Komandas gars to nekompensē.
